Būt atšķirīgam

Tik ļoti daudziem cilvēkiem gribas būt atšķirīgiem. Tāpēc viņi valkās melnas drēbes, durs pīrsingus, klausīsies punk vai metal un ko tik vēl ne. Ja vien būt savādākam nav izdomāts tik vien tāpēc, lai būtu atšķirīgs, tad tā ir gluži laba lieta, jo atšķirība ir arī loģisks iznākums tam, ja cilvēks pats domā un izvērtē, ko vēlas darīt, klausīties, ģērbties, kā dzīvot vēlas.

Taču ir daudz būtiskākas atšķirības par mūzikas un ģērbšanās gaumi. Tā ir domāšana un attieksme. Cilvēki vienmēr sagaida kaut kādu konkrētu reaģēšanu uz konkrētām situācijām. Šobrīd es esmu slima un bez darba. Jap, situācija nav diez cik spoža. Taču kā man tagad būtu jārunā ar cilvēkiem par to, kā man iet? Kad es pasaku, ka meklēju darbu, neviens no manis negaidīs pārliecības pilnu starojošu atbildi. Drīzāk jau sagaidīs to, ka grūti iet, naudas arī nav un vispār Liepājā darbu atrast grūti. Un pats trakākais – ir jāpiepūlas, lai būtu atšķirīga! Es patiesi jūtos labi, bet tomēr tā vien gribas teikt tieši to, ko cilvēki no manis sagaida. Gribās būt noskumušai un bēdāties tik vien tāpēc, ka manā situācijā justies laimīgai būtu… nepieklājīgi?

Un cik gan vēl mēs nepielāgojamies tam, ko citi no mums sagaida? Ar šausmām gan jāsecina, ka vairāk nekā gribētos. Iedzert vienu aliņu, tik vien tāpēc, ka ir taču pārtijs un ir jāiedzer, neskatoties uz to, ka reibuma sajūta man nepatīk. Piekrist tam, ka dzīve ir grūta, jo savā situācijā loģiskus argumentus nevaru sniegt, varu tik just, bet to paskaidrot nevaru. Aprunāt citus cilvēkus tik vien tāpēc, ka draugs tā dara un ar draugu es gribētu parunāt, vienalga par ko, bet aprunāt tik un tā nepatīk. Dusmoties, kad notiek, kas man nepatīkams, jo tā taču ir pieņemts, lai gan man tik ļoti nepatīk tā dusmu sajūta.

Nez, nevajadzētu taču skaidrot cik ļoti svarīgi ir domāt pašam? Un vēl jo vairāk darīt un justies tā, kā pašam patīk, ne kā citi gribētu, lai tu dari. Un loģiskais rezultāts bieži, jo bieži būs tāds, ka vienkārši nāksies tev būt atšķirīgam, lai darītu un justos tā, kā pašam ir labāk. Spēja domāt pašam par sevi, man domāt, ir visbūtiskākā atšķirība. Ja arī brīžiem jāpiepūlas, tas tomēr ir tā vērts.

Un tagad es dodos laimīgi ieritināties sarkanā vilnas segā dzerot litriem karstas tējas. Slimot nav patīkami, taču vienmēr var atrast kaut ko foršu, katrā situācijā!