Brīdināt vai nebrīdināt par sektantismu?

Es liepājniece ieraugot, ka tagad arī Liepājā būs sahadža jogas nodarbības, sašūmējos ne pa jokam. Tā ir viena no tizlākajām sektām, kuru zinu, ja atļausiet piebilst. Pat fundamentālie kristieši ar jehoviešiem priekšgalā man liekas labāki.

Un tā nu es sāku domāt. Man tik ļoti gribās cilvēkiem pateikt cik šī padarīšana ir tizla un iesaistīties nevajag. Gribēju izšūmēties pa visu netu brīdinot neiesaistīties. Kad netīšām aizgāja runa par to manā ģimenē, vienīgā reakcija, kuru dabūju – ja? man jau tā likās, tagad toč jāaiziet apskatīties. Erm, mans nodoms nebija gluži reklamēšana.

Taču, vai mana runāšana ko līdzēs? Cilvēki, kuri ir pietiekami saprātīgi, uzreiz pamanīs, ka ar patīkamo jogu vai labu meditēšanu šai padarīšanai nav nekādas saistības. Zinošie uzreiz redzēs, ka enerģijas sūtīšana kaut kādai večai vienkārši parāda šīs večas resno vampīrisko dabu. Bet pārējie? Pārējie varbūt nav nemaz tā vērti, ja jau viņiem smadzeni ir tik viegli izskalot. Jāatzīst ciniski, taču manam pasaules ideālismam vajag reālistisku pamatu, jo bez tā jēgas nekādas. Tā nu nolēmu pašūmēties viena pati savā blogā.

Tikai ļoti jau skumji, ka SJ aktīvisti sabojā visu iespaidu par jogu un meditāciju kā tādu tiem cilvēkiem, kuri ir normāli un plašāk par tādām lietām neko nezin.

Tiem, kam vēl interesē konkrētā sekta, iesaku wikipēdiju. Un vēl konkrētāk Criticisms sadaļu.

Un vēl jāpiebilst ka Personības pilnveidošanas centrs Liepājā ir pilnībā, pilnībā zaudējis jebkādu cieņu vai respektu atvēlot savas telpas SJ nodarbībām.